Augustā Āraišos no Īrijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Čehijas, Vācijas, Turcijas, Spānijas un ASV sabrauca jaunie mantojuma saglabāšanas speciālisti, lai turpinātu darbu pie vienas no Āraišu ezerpils mājiņām. Darbnīcu jau otro gadu organizē European Heritage Volunteers sadarbībā ar Āraišu ezerpils Arheoloģisko parku. 

Darbus vada pieredzējuši meistari – kokamatniecības meistars Jorg Burges no Vācijas un vēsturnieks Edgars Žīgurs, kurš ir piedalījies daudzu ezerpils mājiņu būvniecībā. 

Mājiņas atjaunošanu sāka jau pagājušajā gadā. Jaunieši to būvēja, izmantojot tikai tradicionālos darbarīkus, tostarp šaurasmens cirvju replikas, kas izgatavotas pēc Āraišu ezerpils arheoloģiskajos izrakumos atrastajiem senajiem darbarīkiem. Pagājušajā gadā mājiņu uzbūvēja līdz jumta līmenim. Pēc tam tā tika izjaukta un ieziemota šķūnī, bet būvniecībai paredzētie atlikušie baļķi pēc Jorga Burges ieteikuma tika iegremdēti ezerā. 

Šāda metode izmantota jau senatnē – koksne, atrodoties ūdenī, tiek pasargāta no gaisa ietekmes, tādējādi to iespējams padarīt izturīgāku un ilgmūžīgāku. Cik veiksmīgs būs šis eksperiments, varēsim novērtēt vēlāk. 

“Baļķu izcelšana no ezera ir smags darbs, tāpēc par palīdzību esam īpaši pateicīgi Zemessardzes 27. kājnieku bataljona 1. kājnieku rotas stiprajiem vīriem,” atzīmēja Arheoloģiskā parka vadītāja Eva Koljera. 

Šogad jaunieši devās arī uz mežu, lai vāktu sūnas, ko izmantot starp ēkas baļķiem kā siltumizolācijas materiālu. Pēc tam mājiņa tiks būvēta uz ezerpils pamatklasta, tai tiks uzlikts jumts, kura hidroizolācijai izmantos bērza tāsi. 

Brīvajā laikā jaunieši iepazīst Latvijas kultūrvēsturi un amatu prasmes Drabešu Amatu mājā un Vienkoču parkā. 

“Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks priecājas, ka, atjaunojot kaut vienu no ezerpils mājiņām, vienlaikus varam kļūt par prakses, zināšanu un iedvesmas vietu jaunajiem mantojuma speciālistiem no dažādām pasaules valstīm. Šeit senās zināšanas nav tikai apskatāmas – tās tiek apgūtas, izmēģinātas un praktiski piedzīvotas. Tomēr jāatzīmē, ka Āraišu ezerpils atrodas kritiskā tehniskā stāvoklī un ar brīvprātīgo darbu vien mums nepietiks – pašvaldībai ir jāatrod finansējums pilnīgai ezerpils atjaunošanai,” komentē E. Koljera.